Digitālo pakalpojumu tiesību akta pakete

Digitālo pakalpojumu akts (DPA) un Digitālo tirgu akts (DTA) veido vienotu noteikumu kopumu, ko piemēro visā ES. Viņiem ir divi galvenie mērķi:

1. Radīt drošāku digitālo telpu, kurā tiek aizsargātas visu digitālo pakalpojumu lietotāju pamattiesības
2. Izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai veicinātu inovāciju, izaugsmi un konkurētspēju gan Eiropas vienotajā tirgū, gan visā pasaulē.

Kas ir digitālie pakalpojumi?

Digitālie pakalpojumi ietver lielu tiešsaistes pakalpojumu kategoriju, sākot no vienkāršām tīmekļa vietnēm līdz interneta infrastruktūras pakalpojumiem un tiešsaistes platformām.

Digitālo pakalpojumu aktā paredzētienoteikumi galvenokārt attiecas uz tiešsaistes starpniekiem un platformām. Piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietas, sociālie tīkli, satura koplietošanas platformas, lietotņu veikali un tiešsaistes ceļojumu un izmitināšanas platformas.

Digitālo pakalpojumu akts ietver īpašus noteikumus ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām. Tās ir tiešsaistes platformas un starpnieki, kuriem ES mēnesī ir vairāk nekā 45 miljoni lietotāju. Tām ir jāievēro visstingrākie likumā noteiktie pienākumi. 

Digitālo tirgu akts ietver noteikumus, kas reglamentē vārtziņu tiešsaistes platformas. Vārtziņa platformas ir digitālas platformas ar sistēmisku lomu iekšējā tirgū, kas darbojas kā vājās vietas starp uzņēmumiem un patērētājiem svarīgu digitālo pakalpojumu jomā. Daži no šiem pakalpojumiem ir ietverti arī Digitālo pakalpojumu aktā, bet dažādu iemeslu dēļ un ar dažāda veida noteikumiem.

Kāpēc ir vajadzīgs Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts?

Digitālie pakalpojumi ietekmē mūsu dzīvi dažādos veidos. Mēs tos izmantojam, lai sazinātos savā starpā, iepirktos, pasūtītu ēdienus, atrastu informāciju, skatītos filmas, klausītos mūziku un daudz ko citu.

Digitālie pakalpojumi arī atvieglo uzņēmumu pārrobežu tirdzniecību un piekļuvi jauniem tirgiem.  

Lai gan tie ir daži digitālās pārveides daudzo ieguvumu piemēri, pastāv arī problēmas.

Neraugoties uz vairākām mērķtiecīgām, nozarei specifiskām intervencēm ES līmenī, 2030. gada digitālās desmitgades sākumā joprojām pastāv būtiskas nepilnības un juridiskais slogs, kas jānovērš.

Piemēram, dažas lielas platformas kontrolē svarīgas ekosistēmas digitālajā ekonomikā. Tie ir parādījušies kā vārtziņi digitālajos tirgos, un tiem ir pilnvaras rīkoties kā privātiem noteikumu pieņēmējiem. To noteikumi dažkārt rada negodīgus nosacījumus uzņēmumiem, kas izmanto šīs platformas, un mazāk izvēles iespēju patērētājiem.

Bažas rada arī nelikumīgu preču, pakalpojumu un satura tirdzniecība un apmaiņa tiešsaistē. Turklāt manipulatīvas algoritmiskās sistēmas ļaunprātīgi izmanto tiešsaistes pakalpojumus, lai pastiprinātu dezinformācijas izplatīšanu un citiem kaitīgiem mērķiem.

Šīs problēmas un veids, kā platformas tās risina, būtiski ietekmē pamattiesības tiešsaistē.

Tāpēc Eiropas Savienība ir pieņēmusi modernu tiesisko regulējumu, kas nodrošina lietotāju drošību tiešsaistē, izveido pārvaldību, kuras priekšplānā ir pamattiesību aizsardzība, un uztur taisnīgu un atvērtu tiešsaistes platformu vidi.

Ietekmes novērtējumi un sabiedriskās apspriešanas

• Digitālo pakalpojumu tiesību akta priekšlikuma ietekmes novērtējums
• Digitālo tirgu akta priekšlikuma ietekmes novērtējums
• Kopsavilkuma ziņojums par digitālo pakalpojumu tiesību akta paketes atklāto sabiedrisko apspriešanu
• Atklāta sabiedriskā apspriešana par digitālo pakalpojumu tiesību akta paketi
• Atklāta sabiedriskā apspriešana par konkurences rīku
• Digitālo pakalpojumu tiesību akta sākotnējie ietekmes novērtējumi
• Ex ante rīka sākotnējais ietekmes novērtējums